Image

Senatnē sievietes mati vienmēr bija sapīti bizē. Vēdās sievietes mati tiek aprakstīti kā vieta, kur tiek uzkrāta sievietes enerģija. Uzskatīja, ka, jo garāka bize ir sievietei, jo vairāk viņas dvēselē ir spēka, labestības, mīlestības, maiguma un vieduma.

Jo tuvāk ir sieviete savai pašas līdzsvarotībai un harmonijai, jo augstāka ir viņas pašapziņa, jo pozitīvāks ir viņas noskaņojums un attieksme pret pasauli, jo labāk viņa pazīst pati sevi, jo vairāk mīl sevi, jo skaistāka viņa ir.

Sievietei vienlaikus var būt vairākas lomas - sieviete, sieva, māmiņa, vecmāmiņa... Sievietes studijas nosaukums ir BIZE, jo kā bizē jāsavij tas sievietei nepieciešamais, kas nes laimi.
Atbalstu sievietes un ģimenes - auklēju bērnus, konsultēju vecākus.
Atbalsta grupās māmiņām kopā ar mazuļiem, tiekoties mierīgā noskaņā un rotaļājoties, radam jaunus iespaidus un iegūstam papildus informāciju.
Individuālajās nodarbībās veicinu bērnu attīstību, radošumu un koncentrēšanās spējas.
Piedāvāju nodarbības pieaugušajiem un visai ģimenei.

Esmu dūla (apmācībā), atbalstu sievietes un ģimeni gaidībās un pēcdzemdību laikā. Piedāvāju arī dūlas atbalstu dzemdībās.

Tāda ir mana BIZE. Varbūt arī Tev tā simpatizē.

PALDIES tiem, kas palīdzēja šīs mājaslapas tapšanā:
manai meitai Zelmai par palīdzību, manai vecākajai meitai Lindai par atbalstu vienmēr un visur, un Zanei par privātajām ģimenes fotogrāfijām.
PALDIES Arta Treiblute Photography par fotogrāfijām.

PALDIES visiem tiem uzņēmējiem, sadarbības partneriem, paziņām un draugiem, kuri mani atbalsta.

ĪPAŠAIS PALDIES uzņēmumam OSS Networks un personīgi Mārtiņam un Gundegai par mājaslapas radīšanu un tehnisko nodrošinājumu.

Image
Image

 – tās ir liepājnieka un daudzu pazīstamu latviešu estrādes dziesmu teksta autora Guntara Rača dzejoļa rindas, vairāk pazīstamas kā leģendārās grupas “Līvi” dziesma “Es karājos tavā bizē”. Sākotnēji bija tikai šīs divas dzejoļa rindiņas, kuras tika publicētas G.Rača dzejoļu krājumā “100 dzejoļi”. Vēlāk, pēc mūziķa un komponista Ainara Virgas ieteikuma, tās tika papildinātas vēl ar trīs pantiņiem, no kuriem tapa dziesma.
No Guntara Rača ir saņemts rakstisks apstiprinājums privātajā sarakstē, ka drīkstu izmantot šī dzejoļa rindas kā sava uzņēmuma moto.

Liepāja

Liepāja ir pietura. Kura pietur un tur.
Tā, kā neviena cita nekur.*

Par to pārliecinājos jau 2009.gadā. Kad es, toreiz vēl rīdziniece no matu galiem līdz papēžiem, pirmo reizi iebraucu Liepājā, bet no tās reizes atceros tikai Katedrāles zelta kupolus un Ziemeļu fortu skarbo skaistumu. 2010.gads pagāja īstenojot tā laika sapni - apgūstot motobraukšanu, bet 2011.gada vasaras sākumā mans pirmais ceļojums bija uz Liepāju. Kāpēc? Kaut kas tajā Liepājā ir. Un man tas bija jāizpēta. Pēc pāris dienām Liepājā nolēmu – MANA PILSĒTA. ES TE DZĪVOŠU. Toreiz tā bija utopija.

No tā laika uz Liepāju sāku braukt bieži. Staigāju, domāju, sapņoju... Un ticēju sev. 
2015.gada 31.maijā atbraucu dzīvot uz Liepāju. Kopā ar jaunāko meitu un ar visu iedzīvi. Pavisam.

Liepāja ir brīvība. To nevar ar varu piejaucēt.
Vien ļauties un atļauties. Tai piederēt.*

Man Liepājā ir māju sajūta. Liepājai ir īpaša aura. Es atklāju sevī jaunus talantus un atļāvu atvērties vecajiem... taisu rotas, šuju, reizēm zīmēju... Nepārtraukti uzlādējos - ar dažādām fiziskām aktivitātēm, arī klusumā pie jūras... baudu teātri, mākslu, daudz lasu. Jūtos savā vietā. Un nu jau ar saknēm dziļi zemē.

Liepāja ir izvēle.
Iet tur, kur nav gājis neviens.*

Darīt darbu, kas neiet pie sirds, kur vienīgais gandarījums ir saņemtā nauda, man nepatīk. Vislabāk ir darboties jomā, kurā ir izglītība, darba pieredze un, galvenais, kura patīk. Manas profesijas un darba pieredze galvenokārt ir bijušas saistītas ar bērniem un cilvēkiem. Daudzreiz mēģināts darīt ko citu, taču sirdsbalss joprojām aicina atpakaļ. Man patīk radošs darbs, bērni saskarsmē ir ārkārtīgi interesanti, darba rezultāts ir ātri jūtams un vienmēr sniedz gandarījumu. Man patīk fiziskas aktivitātes, garas pastaigas, ir pastāvīga interese par psiholoģiju, labi attīstīta fantāzija un radošums, ar prieku apmeklēju arī dažādus kultūras un mākslas pasākums – tas viss noder arī darbā ar bērniem.

Liepāja ir atbilde un jautājums.
Visiem viena un katram sava. Katram no mums.*
Nesen kāds labs paziņa man teica, ka es esot vidzemniece ar kurzemnieces dabu... 

Pedagoģisko izglītību es ieguvu jau 18 gadu vecumā, kad Rīgas pedagoģiskajā skolā 4 gadu laikā ieguvu kvalifikāciju “vispārizglītojošās skolas skolotājs”. Labā līmenī un ar labām un teicamām sekmēm apgūti dažādi priekšmeti: psiholoģija, pedagoģija, ģimenes dzīves ētika un psiholoģija, izteiksmīgā runa, visu pamatskolas mācību priekšmetu pasniegšanas metodika u.c., arī vidējās izglītības pamatpriekšmeti. Vēlāk tika iegūta neliela pieredze - pāris gadi - darbā skolā, pie tam laikā, kad pirmajā klasē uzņēma bērnus jau no 6 gadu vecuma. Es strādāju gan kā priekšmetu skolotāja, gan vadīju pagarinātās dienas grupu, gan audzināju klasi. Tomēr darbs skolā tolaik sastāvēja no neliela kontakta ar bērniem, bet pārējo laiku aizņēma burtnīcu labošana, pedagoģiskās sēdes u.c. pasākumi.

Vēloties vairāk laika būt kontaktā ar bērniem, tika mainīta darba sfēra, pārceļoties darbā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādi. Kopā PII nostrādāti gandrīz 6 gadi. Tad arī kļuvu par māmiņu savai nu jau vecākajai meitiņai. Es ieguvu lielisku pieredzi darbā gan tā saucamajā “silītes” grupiņā (mazuļi ap 2 g.v.), gan sagatavojot skolai 5 g.v. bērnus, gan viena, t.i., bez otra pedagoga, strādājot jaukta vecuma grupā, kur bija dažāda vecuma brāļi un māsās un liels skaits bērnu no krievu tautības ģimenēm. Paralēli PII vadītāja uzticēja strādāt uz pusslodzi par vadītājas vietnieci metodiskajā darbā. Pēc savas iniciatīvas es, izmantojot savas teicamās krievu valodas zināšanas, vadīju papildus rotaļu nodarbības latviešu valodas apguvei krievu tautības bērniem.

Dažus mēnešus bija iespēja pastrādāt arī privātajā bērnudārzā, 
iepazīstoties ar šī biznesa specifiku. 
Pa vidam esmu ieguvusi daudzu gadu pieredzi biroja vadībā, strādājot lielā birojā Rīgas centrā. Paralēli darbam, neklātienē LLU ieguvu bakalaura grādu ekonomikā ar specializāciju uzņēmējdarbībā un vadībā. Piedzima arī otra meitiņa. Divus gadus es pavadīju auklējot jaunāko meitu, aktīvi meklējot daudz informācijas un pašmācības ceļā apgūstot patiešām labas iemaņas darbā ar pašiem mazākajiem bērniņiem. 

Pieredze darbā ar cilvēkiem ļoti palīdzēja arī vēlākā laikā, veidojot personīgus kontaktus ar bērnu vecākiem. Pirms pārcelšanās uz Liepāju, es 4 gadus strādāju Rīgā un Rīgas rajonā par auklīti, individuāli auklējot bērnus ar izbraukšanu pie bērna uz mājām. Tika auklēti dažāda vecuma bērni - gan tikko dzimis mazulis, gan vecumā līdz 2 gadi, arī kopā ar bērnu brāļiem un māsām līdz pat pusaudža vecumam. Visi bērnu vecāki novērtēja rūpīgo un kompetento auklītes darbu, uzrakstot patiešām labas atsauksmes.

Liepāja ir virziens. Ar horizontu tavā dvašā.
Un dullo Dauku. Katrā pašā.*
Liepāja ir Liepāja. Neizstāstāma līdz galam.
Savējā. No pavasara ziedēšanas līdz bargākajam salam.*
*Maija Kalniņa. Liepājas sajūtu kalendārs 2016. gadam.